Kas notiek ātro kredītu industrijā – par kredītu nozari

Kas notiek ātro kredītu industrijā

Kredītu nozare LatvijāĀtrie kredīti Latvijā ir parādījušies 2007. gadā. Šīs nozares pirmie aizsācēji Latvijā bija aizdevējs Ferratum, kurš kopš 2014. gada tiek saukts par Ferratum Bank. Šo septiņu gadu laikā ātro kredītu nozare ir ļoti strauji attīstījusies. Reti kurš Latvijas iedzīvotājs neko nav dzirdējis par šo finanšu pakalpojumu. Kā uz jebkuru kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu, arī uz ātro kredītu izplatīšanos liela daļa sabiedrības raugās negatīvi, jo domā, ka kreditori tikai vēlās iedzīvoties uz cilvēku nelaimes. Tomēr katrs cilvēks ir atbildīgs par savu izvēli. Lai tomēr ierobežotu ātro kredītu pieejamību, kā arī veicinātu apdomīgu aizņemšanos, lai pēc iespējas izvairītos no gadījumiem, kad aizņēmējs netiek galā ar savām parādsaistībām, tiek veiktas izmaiņas likumdošanā un izstrādātas dažādas vadlīnijas.

Diemžēl paralēli ātro kredītu industrijas attīstībai pieauga to cilvēku skaits, kam bija problēmas ar saņemto aizdevumu atdošanu. Lai arī katrs pats esam atbildīgi par savu rīcību, un neviens mūs nepiespiež aizņemties, tomēr, lai ierobežotu bezatbildīgu aizņemšanos Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas biedri pieņēma lēmumu ierobežot aizņēmēju vecumu – ātros kredītus pārstāja izsniegt no 18 gadiem, vecuma slieksni paaugstinot līdz 20 gadiem. Tas tiek skaidrots ar to, ka tikko pilngadību sasniegušiem jauniešiem nevajadzētu uzņemties nopietnas finansiālas saistības, lai, piemēram, aizietu uz kādu ballīti piektdienas vakarā. Liela daļa jaunieši šajā vecumā mācās augstskolā, pat vidusskolā, ja viņi nestrādā, kur gan ņemt līdzekļus kredīta atmaksai? Šo bezatbildīgo jauniešu vecāki dabūja ciest, jo viņiem bija jāatmaksā bērnu paņemtie ātrie kredīti.

Daudziem 18 vai 19 gadus veciem jauniešiem šādā veidā tika arī sabojāta kredītvēsture, jo tie domāja tikai par to, kā saņemt aizdevumu, bet par atdošanu nepadomāja. Tomēr vēl šodien ir daļa aizdevēju, kas izsniedz ātros kredītus no 18 gadiem, jo šie vecuma ierobežojumi nav noteikti ar likumu, bet tie, kas nav LNKA biedri, tie paši var noteikt vecuma slieksni. Ar vecuma ierobežošanu nepietika, jo tik un tā bija liels procents neatdoto aizdevumu tieši ātro kredītu segmentā. Ar 2013. gada 15. oktobri stājās spēkā LNKA vadlīnijas, kas attiecas uz ātro kredītu reklamēšanu partnerprogrammu ietvaros, jo nav noslēpums, ka liela daļa kredītņēmēju pie aizdevēja nonāk pateicoties partnermārketingam.

Tika arī aizliegts reklamēt dažādus apgalvojumus, piemēram, “Kredīts bez darba vietas vai regulāriem ienākumiem”, “Kredīts citu parādsaistību segšanai”, “Kredīts bez maksas” un “Kredīts ar sliktu kredītvēsturi”, kā arī tika ieviesti citi noteikumi saistībā ar nebanku kreditoru sniegto pakalpojumu reklamēšanu. Nebanku kreditori arī pārstāja izsniegt ātros kredītus bezdarbniekiem. Uz aizdevumu var pretendēt personas ar oficiāliem un regulāriem ienākumiem, iespējams, kredīts tiks izsniegts tiem, kuri saņem kādu pabalstu, bet nestrādā oficiālā darbā. Arī Ekonomikas ministrija nesnauž – Saeimā ir iesniegti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz stingrāku regulējumu ātro kredītu izsniegšanai. Šajos grozījumos ir noteikts, ka gada procentu likme nedrīkst būt augstāka par 100% – tas ierobežotu parādnieku skaita pieaugumu.

Tāpat tiks arī ierobežotas nokavējumu procentu likmes, kā arī tiks aizliegts izsniegt kredītus naktīs no 23:00 līdz 7:00. Šie grozījumi ir apstiprināti Saeimā pirmajā lasījumā, tomēr, lai grozījumi stātos spēkā, tos ir jāapstiprina vēl divos lasījumos. Tomēr jāatceras tas, ka, lai arī likumu grozījumi tiek izstrādāti, lai aizsargātu patērētāja jeb kredītņēmēja intereses, nedrīkst aizmirst par to, ka mums pašiem ir jādomā par to, lai ātro kredītu izmantošana būtu lietderīga un veiksmīga – pirms aizņemšanās mums ir jābūt pārliecībai, ka tikai un vienīgi aizņemšanās būs situācijas risinājums, kā arī ir jābūt pārliecinātiem, ka varēsim aizņēmumu veiksmīgi un bez kavēšanās atdot.